Reviews

Agatha by Anne Cathrine Bomann

magpie_books's review against another edition

Go to review page

challenging emotional reflective fast-paced
  • Plot- or character-driven? Character
  • Strong character development? It's complicated
  • Loveable characters? It's complicated
  • Diverse cast of characters? It's complicated
  • Flaws of characters a main focus? Yes

4.0

A book to be savoured

kira__'s review against another edition

Go to review page

fast-paced
  • Plot- or character-driven? Character

2.0

Alter trauriger Mann verknallt sich in seine Patientin in seiner Psychotherapeutischen Praxis. 💀

itselvv's review against another edition

Go to review page


هذه الرواية عبارة عن سؤال: هل نخاف الموت، أم نخاف الندم في أخر لحظات حياتنا، الندم على القصص التي لم نكتب لها خاتمة، والقصص التي لم نبدأها.

”لكن يا دكتور، كيف يمكنك قضاء حياتك تخفف من معاناة الآخرين في الوقت الذي لا تضع أي اعتبار لحياتك؟“
تُحكى عن طريق طبيب نفسي على وشك التقاعد، طبيب بحاجة إلى طبيب، فلا هو يمتلك الخبرة الكافية، ولا هو يتفاعل مع مرضاه بالشكل المطلوب. لا أعرف كيف استمر طيلة هذه الفترة، ولربما كان للعمر والاقتراب من "الموت" أثر في ذلك، فهو نفسه يعاني، يعاني في فهم نفسه ولا يبذل جهدًا في ذلك، يعاني من الوحدة ولكنه يظن أن بحاجتها، يعيش طيلة الوقت في ذعر لا يعرف هو نفسه مصدره، يهاب أنه أصبح أقرب للموت، لكنه وبالرغم من هذا القرب لا يفقه فيه شيئًا.

”سألتها: ممَّ تخافين يا «أجاتا »؟
⁠‫قالت: أوه، بالكاد أعرف. ممّ نخاف نحن جميعًا؟ أعتقد أن الحياة نفسها أصبحت تمثل خطرًا. إنني أخاف أن أعزف الموسيقى، وأخاف أن أكف عن العزف، وأخاف أن أدنو من الناس، وأخاف أن أبتعد عن الناس. لا مكان لي في أي مكان!“
"أجاتا" هي المريضة التي أثارت انتباه الطبيب وأيقظت فيه تساؤلات عدة، وكانت أول مريضة تفاعل معها فعلًا — لربما منذ فترة، ولربما أول مرة — "أجاتا" مريضة تدرك مرضها ولا تدركه في نفس الوقت، تدرك حالة طبيبها أكثر مما تدرك حالتها، وتساعده أكثر مما يساعدها. شخصية مثيرة للاهتمام ومرسومة بإتقانٍ شديد. تمنيت فقط لو وجِدت تفاصيل أكثر عن حالتها وجلساتها.

كانت كل الشخصيات مهمة للقصة، واقعية وإن لم يتم تناولها من جميع الجهات، لا توجد شخصية لسد الفراغ فحسب. وهذا إن دل على شيء دل على مهارة الكاتبة. اسلوب الرواية دافئ ولطيف، مناسب للقصة. أحببت طريقة تقسيم الفصول والمواضيع المطروحة، كُتِبت بطريقة جميلة ناسبت الرواية ككل، لكنني لا أعتقد أني فهمت النهاية جيدًا. هذه رواية لا تشبعك بالمرّة، فهي تعطيك مقتطفات فحسب، كافية لأن تكون محرّكةً للمشاعر، لكنها تجعلك راغبًا بالمزيد، وتتركك دون أن تلبي رغبتك هذه. أحببتها، لست أدرك كل ابعاد هذا الاعجاب، لكنني ممتنة لقراءتها. رواية عذبة، خريفية ودافئة جدًا.

”يمكن أن ينتهي بك الحال إلى أن تتحول إلى مخلوق ضئيل للغاية إذا لم يهتم بك أحد. وأحيانًا أتساءل ما إذا كان مثل هذا المخلوق يُعد إنسانًا بالمرة.“

ratielle's review

Go to review page

reflective slow-paced
  • Plot- or character-driven? Character
  • Strong character development? No
  • Loveable characters? No
  • Diverse cast of characters? No
  • Flaws of characters a main focus? Yes

3.25

bludgeoned_by_hail's review against another edition

Go to review page

emotional hopeful inspiring reflective sad fast-paced
  • Plot- or character-driven? Character
  • Strong character development? Yes
  • Loveable characters? It's complicated
  • Diverse cast of characters? No
  • Flaws of characters a main focus? Yes

3.5

(Read in Spanish)

A cute, yet not overly saccharine little story about a bitter and callous psychologist, close to retirement, overcoming his burnout and pessimistic view of life prompted by the particularly difficult case of a mysterious German woman.
It's a very short, almost "one-sitting" book, which makes the organic character development and genuinely heart-tugging moments all the more impressive. Other aspects do mildly suffer from the length, most prominently Agathe herself, who feels a bit underdeveloped and never quite breaks out of the tragic manic pixie role.
Still, it's a nice, quick, easy read with an earnest emotional core and some realistic depiction of psychodynamic therapy which is well worth the ~3hrs.

Expand filter menu Content Warnings

freddie's review against another edition

Go to review page

1.0

The novel is too shallow and obvious. The supposedly intriguing eponymous character is portrayed as a mentally-ill manic pixie dream girl to the 70-something-year-old psychiatrist protagonist. So many things such as mental illness, patient-doctor relationship, capitalism, isolation and more could be dissected, but the novel resorts to a lazier resolution to the story.

colorfulleo92's review against another edition

Go to review page

5.0

This book was so short yet it had a great inpact. About a 71 year old psychiatric longing for retirement in about six month. A woman named Agathe is determined to be his patient for a while. But at first he says no, but she doesn't take no for an answer. About loneliness and mental health, who helps who in the end? An absolute delight to read

ulrikaupe's review against another edition

Go to review page

4.0

Filigrānais un apjoma ziņā kompaktais romāns “Agate” ļauj lasītājam nojaust, ka viņš savos dzīves jēgas meklējumos nebūt nav viens. Atbruņojošā pacientu atklāšanās uz psihiatra dīvāniņa sniedz savdabīgu mierinājumu – īpatnības piemīt ik vienam no mums. Tās mūs vieno, nevis šķir.

Romāns liek lasītājām palūkoties uz savu dzīvi tikpat cieši kā acīm no grāmatas vāka, rosinot pamanīt bailes no intimitātes, ko katrs piedzīvojam.

Svešu raižu un dzīves notrulināts psihiatrs, kurš skaita vizītes līdz pensijai, sastopas ar pacienti, kura neviļus pamodina viņu no letarģiskā miega, kurā aizvadīta dzīve. Tomēr ne jau tikai jaunā sieviete nes pārmaiņas…

Lappuses ataino kā vientulību, tā bezspēcību un vardarbību. Autore spējusi izgaismot sāpīgo ­– par spīti plaisām vai, iespējams, tieši pateicoties tām, lappusēs ierakstot mīlestību un cilvēcību.

Autore Anne Katrīne Bomane ir psiholoģe un viņas pirmais romāns “Agate” iejūtīgi, bet ar smalku humoru apcer tādas ekstenciālas tēmas kā novecošana un nāve.

brice's review against another edition

Go to review page

4.0

noskaņa mani apbūra,